••• Meklēt
JAUNUMS - no arhīva Pierakstīties uz JAUNUMIEM     Drukāt
« Atpakal
  Tautasdziesmas mācās interešu pulciņā Presē
4.februāris 2019.

Jaunpiebaldzietes (no kreisās) Gabriela Krūza, Katrīna Eihentāla, Aleksa Vīķele, Dārta Damroze, Marta Jundze atklāj piebaldzēnu dziesmu pūru. FOTO: Sarmīte FeldmaneDRUVA / Sarmīte Feldmane

Cēsīs 12 Vidzemes skolu komandas piedalījās ikgadējā latviešu tautasdziesmu dziedāšanas sacensībā “Lakstīgala 2019”.

“Pirms gadiem vēsturiskajā Cēsu rajonā komandas bija arī Cēsu Valsts ģimnāzijai, kādreiz arī Raunas un Vecpiebalgas vidusskolā. Tagad ir tikai Jaun­piebalgas un Stalbes vidusskola. Ja ir skolotājs, kuru interesē folklora, kurš gatavs veltīt laiku, tad ir arī interešu pulciņš. Jārēķinās, ka skolās bērnu skaits samazinās, bet interešu izglītības pulciņu ir daudz,” stāsta Cēsu Bērnu un jauniešu centra “Spārni” direktore Dzidra Matu­sēviča un uzsver, ka “Lakstīgala” ir viens no grūtākajiem konkursiem. Daudzos novados konkursus nerīko, bet cēsnieki turpina tradīciju.



Dalībnieki sacenšas ne tikai tau­tasdziesmu dziedāšanā un zināšanā, bet arī atbild uz viktorīnas jautājumiem par tradicionālajiem latviešu tautas mūzikas instrumentiem, svinamajām dienām, tradīcijām un godiem, kā arī izskaidroja tautasdziesmās izmantotos senvārdus.

Vidzemes sacensībā “Lakstī­gala” piedalījās Jaunpiebalgas vidusskolas 2.-3.klašu komanda, kuru gatavo skolotāja Ieva Damroze, un 5.-7.klašu komanda, skolotāja Liena Vaļģe, Stalbes vidusskolas 4.klases komanda, skolotāja Anda Tomsone.

Skolotājas L.Vaļģe un A. Tomsone atzīst, ka skolēnus ieinteresēt par tautasdziesmām ir grūti. “Ir bērni, kurus nevar ne ar ko aizraut. Ja iepatīkas, tad labprāt iesaistās interešu pulciņā. Pēc pirmā konkursa viņi redz, ka arī citi piedalās, ka var sacensties. Un katram taču gribas būt labākam, gudrākam,” saka L.Vaļģe un piebilst, ka interešu pulciņš ir liels papildu darbs.

Jaunāko klašu konkursa dalībniekiem jāzina 25, vecāko – 50 tautasdziesmas. “Tas ir nopietns uzdevums. Jāzina vārdi un melodija. Dažai tautasdziesmai ir vairāk nekā desmit pantiņu. Mazie bērni neuztver melodiju, viņi vairākas tautasdziesmas var nodziedāt vienā melodijā. Viņi grib tautasdziesmas iekalt, nevis domāt līdzi vārdiem, notikuma attīstībai. Dažas dziesmas ir citādas nekā mācību grāmatā. Bērni mulst, kurš variants jādzied,” pieredzē dalās A.Tomsone un uzsver, ka tautasdziesmu apguve attīsta prātu, paplašina redzesloku. “Bēr­niem ļoti daudz jāskaidro, jo viņi nesaprot, par ko ir tautasdziesma. Kādreiz nebija jāskaidro, kas ir druva. Pirms dažiem gadiem vēl kāds minēja avīzi, tagad tas ir svešs vārds. Tāpat kā bērītis, ko kāds domāja, ka tiek runāts par bērniņu,” pastāsta skolotāja un uzsver, ka tautasdziesmās ir ieprogrammēta Latvijas nākotne, tikai bērniem tas jāizskaidro.

Vidzemes konkursā komandas vērtēja Valsts izglītības un satura centra vecākā referente Rita Platpere, projektu koordinatore Māra Mellēna un Cēsu skolēnu koru apriņķa virsvadītāja Ilga Šķendere.

““Lakstīgala” ir brīnišķīga kopā būšana, dziedāšana. Bagāti bija komandu mājas darbu groziņi. Tajos komandas prezentēja savus novadus. Īpašs prieks par Stalbes skolēniem – paši gatavo mūzikas instrumentus, par tiem stāsta. Prieks par jaunpiebaldzēniem. Viņu uzstāšanās tik mūsdienīga, pievilcīga, dziesmu aplī redzējām, ar kādu prieku viņi to dara un vinnē vecākus skolēnus dziesmu zināšanā,” pēc sacensībām vērtē Māra Mellēna.

Ilga Šķendere pauž gandarījumu, ka skolēni ar lepnumu dzied sava novada dziesmas, stāsta par tradīcijām, cilvēkiem. “ Jaunpie­baldzēni dzied tautasdziesmas, kuras nav plaši pazīstamas. Tās ir piebaldzēnu tautasdziesmas. Dziesmu aplī viņi dzied dziesmas ne tikai no krājuma, tas ir apsveicami,” saka Ilga Šķendere.

Šī konkursa ierosinātājs un iedibinātājs Latvijā bija Amerikas latvietis, komponists Roberts Zuika, kurš izdeva latviešu tautasdziesmu krājumu “Lakstīgala” un rosināja gan skolotājus, gan skolēnus vairāk mācīties un dziedāt tautasdziesmas, rīkot sacensības dziedāšanā un latviešu folkloras zinībās, kā arī aktivizēt sava novada kultūras vērtību apzināšanu. Krājumā ir 117 tautasdziesmas.

“Ja pirms gadiem ģimenēs vēl dziedāja tautasdziesmas, tagad to dara ļoti reti. Bērnam viss ir jāiemācās. Pirms gadiem varējām salīdzināt, kā dzied mājās un kāda ir dziesma Roberta Zuikas krājumā, tagad krājuma varianti ņem virsroku,” vērtē Rita Platpere.

Agrāk konkursā populāra bijusi individuālā sacensība par Ro­berta Zuikas iedibināto sudraba lakstīgalas nozīmīti. Lai piedalītos, bija jāzina visas 117 tautasdziesmas, kas ir krājumā. Savulaik to ieguva arī stalbēnietis, tagad jaunais mūziķis Pauls Ēriks Skujiņš. “Pē­dējos gados neviens nepiesakās. Aizvien grūtāk bērniem izdziedāt melodijas. To, ko devusi darbošanās šajā interešu pulciņā, piedalīšanās “Lakstīgalā”, bērni novērtē pēc gadiem,” secina R.Platpere.

Pēc konkursa L. Vaļģe atklāj, ka vislabāk patikušas jaunāko klašu komandas. “Bērni ir brīvāki, ja priecājas, tad no sirds. Labi, ka no Ogres bija vidusskolēnu komanda, jaunākie skolēni redzēja, ka ne tikai viņi piedalās, ka to dara arī vecāki skolēni,” pārdomās dalās L. Vaļģe.

Žūrija visām komandām deva augstu vērtējumu. Šogad “Lakstī­galai” nav valsts konkursa. “Bērniem ir svarīgi saņemt atzinīgu vērtējumu. Tas nozīmīgi paš­apziņai,” gandarīta par savas komandas sniegumu, saka skolotāja A. Tomsone.


« Visi jaunumi
Atpakaļ Uz augšu
Login
Cēsu Bērnu un jauniešu centrs
Bērzaines iela 4, Cēsis LV4100 tel. 64121898
e-pasts: cbjc@skolas.cesis.lv
Lapu veidoja un uztur
AR